Mākslu terapija ir nozare, kas izmanto dažādu mākslas veidu valodu stimulējot personības  pašatklāsmi, kā arī kalpo kā saikne starp cilvēka iekšējo, subjektīvo  pasauli un ārējo objektīvo realitāti. 

Mākslu terapijas jēdziens radies samērā nesen (19.gs. vidū), tomēr dažādu mākslu terapeitiskā funkcija jau kopš seniem laikiem tiek izmantota dziedniecībā un tās pirmsākumi atrodami  šamaņu rituālos, kur plaši tika izmantoti zīmējumi, simboli, mūzika, deja un teatrāli elementi. Mūsdienu mākslai un mākslu terapijai, kā atsevišķām nozarēm, ir tikai viena būtiska atšķirība: mākslai galvenais ir darba gala rezultāts, bet mākslu terapijai – darba process. Tāpēc, lai nodarbotos ar mākslu terapiju, nekādas priekšzināšanas nevienā no mākslas nozarēm nav nepieciešamas.

Ingrida Indāne
 (māksliniece, psiholoģe,
 transpersonālās psiholoģijas un mākslas terapijas speciāliste) 

Kas ir transpersonālā* māksla?

(*transpersonālais – sajūtas, emocijas un pārdzīvojumi,
kas stāv pāri ikdienišķajam, ārpus cilvēka ikdienā pierastās un apzinātās personības, saistīti ar garīgumu, kreativitāti un izmainītiem apziņas stāvokļiem)

Transpersonālā mākslas saknes meklējamas šamanismā, mītiskajā pasaules uztverē, rituālos, misticismā, kolektīvajā zemapziņā un senajā dziedniecībā, kas saistīti ar cilvēka „smalkajiem ķermeņiem” un izmainītajiem apziņas stāvokļiem. Iedziļinoties tālā senatnē, varam secināt, ka pirmsākumos māksla ļoti atšķīrās no sociālās un politiskās dzīves atspoguļojuma vai patīkama, kulturāla un izglītojoša laika pavadīšanas veida.

Māksla bija centrālā saikne ar dzīvi, tā palīdzēja cilvēkam caur viņa ticību vai maģisko domāšanu integrēties vidē un sadarboties ar līdzcilvēkiem. Alu cilvēku zīmējumi sniedza drosmi, paļāvību un veiksmi medībās,