publikācijas

Mīlestība ir viss, kas tev ir vajadzīgs...

 

Uno Lācis LTTPA biedrs, transpersonālais konsultants,Process Work Facilitator, geštaltpraktiķis,attiecību konsultants, meditāciju un apzinātības prakšu pasniedzējs.

FB: https://www.facebook.com/Psihoterapeits.Uno.Lacis

 

Mīlestība ir viss, kas tev ir vajadzīgs... tā dziedāja "The Beatles". Tomēr – ar šo visumā patieso

atziņu vien nepietiek, šis koncepts prasās pēc realizēšanas. Un tas jau ir sarežģītāk. Kāpēc var būt tik grūti mīlēt?

 

Jautājums, kas ir mīlestība, vienmēr bijis rakstnieku, mistiķu un zinātnieku pētījumu objekts. Nesaprātīgas mīlestības spilgtākais apraksts – Romeo un Džuljetas stāsts par to kādai ir jābūt ‘’īstai

mīlestībai’’. Katrs vēlas mīlestību saņemt un dalīties ar to, bet kāpēc dažkārt šķiet, ka mīlestības nepietiek?

Bieži tas notiek tādēļ ka indivīdā vai viņa sistēmā ir sakrājies daudz ‘’negatīvo’’ emociju – dusmu, baiļu, sāpju –, kas pārklāj mīlestību, padarot to indivīdam neredzamu, bet mīlestība ir visa

pamatā un vienmēr klātesoša.

Mīlestību ieraudzīt un izpaust bieži traucē tas, ka esam iemācīti redzēt ‘’par maz’’ tās izpausmes veidus, neatpazīstam to, kaut mums to sniedz, bet nespējam tos saņemt, izbaudīt tikai tāpēc, ka tos neatpazīstam vai neesam atvērti tās saņemšanai. Bieži vien mīlestības izpausmes veids ir tik neadekvāts un nesaprotams, ka cilvēks, uz kuru šī mīlestība vērsta, to uztver kā apdraudējumu.

Tomēr ikkatrs katru brīdi izdara labāko izvēli, uz ko tobrīd ir spējīgs, un viņa rīcības pamatā ir ...mīlestība.

Savā ilgajā personīgajā garīgajā praksē un psihoterapijas seansos klienta lomā, kā arī klientu konsultācijās un terapijā esmu novērojis, ka šķietamo ‘’ļaundaru’’, kritizētāju utt.. rīcības pamatā

ir bijusi mīlestība, rūpes. Tikai nespēja identificēt viņu rīcības motīvus vai šīs mīlestības izpausmes formas neadekvātums liek to uztvert kā agresiju pret sevi.

 

Pārpratums vai kļūda?

Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki, lietojot vārdu "mīlestība", nesaprot šā vārda patieso nozīmi un lieto to kaut kā pavisam cita apzīmēšanai.

Bieži kļūdaini uzskata, ka mīlēt nozīmē piesavināt mīlestības objektu sev. Mīlot puķes, noplūc tās, nevis priecājas par tām. Attiecības uzskata par ‘’putnu būri’’, kur noturēt otru tikai sev, nevis

par ‘’putnu barotavu’’ kurā nesavtīgi dalīties mīlestībā ar otru. Mīlestību bieži jauc ar baudu, sajūtām, ko otrs sniedz, uztver savu vēlmi izbaudīt šis sajūtas kā mīlestību. Mīlestība nav

pieķeršanās vai kaisle. Mīlestībā nevar būt graujošas darbības pret sevi un citiem! Baudas gūšanu, kas rada ciešanas sev vai citiem, sauc par sadomazohismu. Ciešanu radīšanu var uzskatīt par slimību. Mīlestības būtība ir dalīšanās, došana, dāvināšana, kad cilvēks, savas vēlmes vadīts, nesavtīgi, dalās ar savu enerģiju, laiku, it visu bez vēlmes pēc atlīdzības. Tā ir iekšēja vēlme darīt visu, lai otram būtu labi un tas justos laimīgs.

Nepareiza mīlestības izpratne noved pie tās deficīta mūsu dzīvē un slimībām, jo mēs saņemam tikai to, ko paši dodam citiem. Lai būtu veseli un dzīvotu labklājībā, ir jāmāk vienlīdzīgi mīlēt

sevi un visu apkārtējo, dzīvi, par ko runā visas reliģijas, kuru galvenais vēstījums ir mīlestība.

Nemākam mīlēt bieži tādēļ, ka mums to nav iemācījuši mūsu vecāki, savukārt viņiem – viņu vecāki utt.. Kā atjaunot pārtraukto mīlestības plūsmu un kā iemācīties mīlēt sevi un citus – tie ir

biežākie jautājumi, ar ko klienti patiesībā atnāk pie psihoterapeitiem, kaut pašiem šķiet aktuālāks kaut kas cits. Mīlestība ir spēja, kas jāiemācās un kurai jāmāk atvērties, ja tā nav apgūta vai ja psihotraumu rezultātā traucēta tās plūsma.

Zem vārda "mīlestība" slēpjas darbība, mīlēt nozīmē rīkoties, prast to adekvāti izpaust, savu mīlestības tēlu iemiesot dzīvē.

Mīlestības enerģija ir radoša, jo tā ir pati spēcīgākā enerģija Visumā, kas dod dzīvi visam dzīvajam.

 

Vai tu to pazīsti, kad satiec?

Mīlestība pret mīļoto ietver visus aspektus kopā: emocionālo, garīgo, fizisko un mentālo pievilcību, prieku, ko izjūtam katrreiz, kad ieraugām mīļoto un esam ar viņu kopā. Tā ir dziļa saikne, intimitāte bez nosacījumiem. Mīlestība pret citiem cilvēkiem pastāv, bet tā ir cita veida mīlestība, kurā nav tik dziļas saiknes un intimitātes. Bet abos gadījumos tā ir gatavība darīt visu nepieciešamo to labā! Man tuvs ir kāda publicista izteikums: "Mīlestība ir pastāvīga vēlme pieskarties mīļotajam ar skatienu, vārdiem, ķermeniski." Mīlestība ietver daudz pacietības un līdzcietības pret mīlestības objektiem. Protams, katras mīlestība sākumā ir seksuālā pievilcība, kas ātri rada vēlmi pēc iespējas biežāk būt kopā, un ir grūti sevi iedomāties ar kādu citu.

 

Mīlestību var sastapt tad, kad pārstājam meklēt to ārpusē un kad novācam sevī visus šķēršļus, kas traucē tai brīvi plūst sevī un no sevis uz ārpusi, kad jūtamies droši tai atvērties, sajust to, piedzīvot tās visas izpausmes formas un emociju gammu, ko tā nes sevī. Mīlestību piedzīvot traucē bailes, dusmas, agresija, savtīgums, tādēļ par mīlestību var nosaukt tikai to, kas palīdz

dzīvei, izaugsmei. Izmainītos apziņas stāvokļos var piedzīvot citu mīlestības formu – Agape, kas aptver visu esošo, neizslēdzot no tās neko. Tā izpaužas kā prieks un apbrīna par visu radīto tā daudzveidībā. Prieks, ka sevi sajūti kā koprādītāju it visam šajā pasaulē. Tad sajūtam mīlestību kā ‘’sauli’’ sevī, kas spīd vienlīdzīgi uz visu apkārtni,

neizslēdzot no savas mīlestības plūsmas neko.

 

Bez šīs enerģijas nav iespējams izdzīvot

Mīlestības formula ir – vienlīdzīgi mīlēt sevi un citus, neaizmirstot tomēr sevi nostādīt pirmajā vietā. Mīlestības enerģija ir dzīves enerģija, bez tās nevar izdzīvot, bez tās pārstājam vairoties, ja tās trūkst, sākam mirt, rodas problēmas ar veselību vai attiecībās, bailes tikt sāpinātam vai ievainotam. Tomēr, tieši atveroties mīlestībai, cilvēks pats sāk izstarot mīlestību un viss sliktais iet tam garām, uzlabojas, mainās ‘’liktenis’’.

Bez pilnīgas beznosacījuma mīlestības pašam pret sevi nav iespējams mīlēt citus, jo spējam mīlēt citus tikai tikpat daudz cik sevi paši. Vispirms jāiemācās mīlēt sevi pašu pēc formulas:

‘’Es radu sevi citiem.’’ Veselīgs egoisms nozīmē spēt vispirms parūpēties par sevi, piepildīt sevi vispirms, lai varētu kļūt altruistisks un veltīt sevi citiem.

Sevis piepildīšana vispirms nav egoisms, jo tikai tad mīlestība pret sevi un citiem ir līdzsvarā. Tad enerģija, ko veltām sevis pilnveidošanai, ir kā mīlestības izpausme pret citiem, jo tikai tad spējam ar sevī uzkrāto dalīties ar citiem. To nevajag jaukt ar egocentrismu, kad cilvēks ir tikai ņēmējs, bet atdod citiem vien negatīvo, lieko – vārdus, domas, tēlus.

Ja cilvēks dzīvo tikai sev, tad sāk atgādināt vēža šūnu organismā, kas atdala, izolē sevi no citiem, kļūstot par vēža šūnu sabiedrībā. Tad arī pats saslimst ar onkoloģiskām slimībām, kas ir otrais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Katrs ir kā šūna vienotā organismā, kurā visi ir savstarpējie saistīti un ietekmē viens otru, apmainās enerģijām, dalās mīlestībā un tikai tā spēj izdzīvot. Nav iespējams izolēties bez negatīvām sekām, jo mīlestība pret citiem ir obligāta, lai izdzīvotu.

 

Izaicinājums – iemīlēt pašam sevi

It visas problēmas – veselības, attiecību, materiālās – rodas tikai viena iemesla dēļ: ja nepietiekami mīli sevi. Visi pārējie iemesli ir tikai šā galvenā iemesla atvasinājumi.

Lai mīlētu sevi, ir jāpieņem sevi pilnībā, savs ķermenis, ko dvēsele pati izvēlējās, izvēloties savus abus vecākus. Cilvēkam jāpieņem šis savas dvēseles izvēlētais ķermenis kā vislabākais viņam. Jāpieņem, ka katrs ir ne labāks un ne sliktāks par citiem, jāpieņem, ka viņam ir priekš viņa vislabākie vecāki un bērni, jāpārstāj salīdzināt sevi ar citiem. Tad pazūd skaudība vai sevis noniecināšana. Pieņemt ar pateicību, ka viss visapkārt ir vislabākais viņam šajā brīdī.

Mīlēt sevi nozīmē uzņemties atbildību, ka tu pats apmierināsi visas savas vajadzības, lai kādas tās būtu. Un tas arī ir pamatuzdevums, jo tikai tad, kad visas tavas vajadzības ir apmierinātas, tu

vari būt harmonijā ar citiem, dot kaut ko viņiem. Ja ne – tu esi pastāvīgā "badā", un tas, kas no tevis nāk uz āru, vairs nav tīrs un harmonisks.

Lai atrastos harmonijā, ir svarīga arī kārtība, kādā dalāmies mīlestībā. Vispirms pret sevi un tikai tad sekojošā kārtībā pret saviem tuvajiem: mīļoto, bērniem, vecākiem, radiniekiem, tik tad pret kaimiņiem, tautu, valsti, zemi, Visumu. Izjaucot šo, kārtību rodas disharmonija. Mīlestība pret citiem vispirms ir cieņa, atbalsts un rūpes par tiem, spēja saprast, kas tieši katram ir vajadzīgs, lai viņš justos laimīgs vai lai mazinātos viņa ciešanas.

 

Ko tas nozīmē praksē?

  • Ikdienā rūpējies par savu ķermeni, dari visu, lai tas būtu pie labas veselības. Attiecies pret to ar cieņu – ieklausies tajā, nepārslogo, ļauj tam būt savā ritmā. Baro sevi tieši ar to, kas tev ir vajadzīgs, saskaņojot ar savu iekšējo sajūtu, nevis piesārņo ar visu pēc kārtas.

  • Atsakies no baudas, kas dod acumirklīgu apmierinājumu, bet grauj ķermeni (tabaka, narkotikas, kaitīgs ēdiens utt.).

  • Iemācies atpazīt sava ķermeņa signālus – tā ir tavas dvēseles mīlestības izpausme, veids, kā tā tevi brīdina. Pati lielākā mīlestība pret sevi ir apzināties, ko tu vēlies, un to arī darīt, bet tas neizdodas, ja tu nepazīsti savu "nē".

  • Uzdodot sev jautājumu, vai kaut ko darīt, ņem vērā visas atbildes – gan tās, ko dod gan prāts, gan arī sirds un sajūtas. Piemēram, kāds lūdz palīdzību, un prāts saka, ka to pienāktos izdarīt, bet sirds jūt, ka lūdzēja patiesie mērķi nav labi, un sajūtu līmenī ir dabiska pretestība. Nepaliec prāta līmenī, bet uztver, ko jūt viss ķermenis! Paļaujies uz sirds un ķermeņa gudrību – tie ir kontaktā ar Visuma informācijas lauku, un tiem ir precīzākas atbildes nekā prāta shēmām.

  • Saproti, vai, sakot savu "jā" priekš citiem, tu nepasaki "nē" pats sev. Vai nenostādi citu lietas svarīgākas par savējām. Nedari to, kas ir pretrunā ar tevi pašu un tavām vērtībām! Nepasakot "nē" tu nodari pāri ne tikai sev, bet arī citiem, jo nespēsi apsolīto izdarīt no sirds un ar mīlestību.

  • Lūk, vingrinājums ikdienas praksei – katrā brīdī, kad sastopies ar sajūtu, ka neesi mīlestības vērts (piemēram, kad neatļauj sev rīkoties vislabākajā variantā priekš paša), uzdot sev jautājumu – vai tiešām pastāv kāds reāls šķērslis, lai es atļautu un spētu sevi mīlēt pilnībā jau šeit un tagad? Izmanto to, kad dzirdi sevi sakām "es varēšu sevi mīlēt tikai tad, kad [notiks kaut kas]". Atceries – lai tu sevi mīlētu, nekam īpašam nav jāizpildās, jo tev ir tiesības mīlēt sevi visā pilnībā, lai kāds tu būtu.

 

Raksts publicēts Dzīvessziņas gadagrāmatā 2019.

 

Neirografika kā efektīva metode savas realitātes transformēšanai

Rita Zālīte

LTTPA Valdes locekle, psiholoģe un neirografikas speciāliste, neirografikas instruktore apmācībā, strukturālo sistēmisko sakārtojumu vadītāja

FB: https://www.facebook.com/zelta.kompass

Cilvēks, kurš sajutis transformācijas garšu, prieku par pārmaiņām un spēju pielāgoties nākotnes izaicinājumiem, uz visiem laikiem kļūst par aizrautīgu jaunu dzīves formu un sevis realizēšanas veidu meklētāju,” šie vārdi pieder arhitektam, psihologam, filozofijas zinātņu doktoram un analītiski estētiskā koučinga metodes – neirografikas autoram Pāvelam Piskarjovam, kurš pastāvīgi praktizē meditāciju, dzenbudisma prakses un tai-czi. Pāvels ir arī Krievijas transpersonālās psiholoģijas metra Vladimira Kozlova skolnieks jau vairāk kā 20 gadus un uzsver arī neirografikas kā metodes transpersonālo būtību – jo procesa laikā mēs saskaramies ar gana dziļiem bezapzinātā slāņiem un izmainītiem apziņas stāvokļiem.

 

Mans ceļš līdz neirografikai

Esmu psiholoģe, viena no mākslas terapijas pamatlicējām Latvijā un ar mākslas metodēm strādāju kopš 2003. gada, bet kopš 2013.gada esmu Latvijas Transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas asociācijas biedre. Transpersonālās idejas vislabāk saskan ar manu skatījumu uz pasauli, darba metodēm un sevi tajā visā. Kad ar neirografiku iepazinos online konferencē pirms pāris gadiem, uzreiz sapratu, cik šī metode ir jaudīga. Arī to, cik ārkārtīgi liela loma tam, pie kura neirografikas instruktora tu mācies, jo viņa personībai un pieredzei ir liela nozīme metodes apgūšanā. Pat, ja ļoti mīli neirografiku kā tādu, nebūt ne ar katru instruktoru būsi uz līdzīga viļņa. Man pašai tuvākais vēl aizvien ir neirografikas metodes autors Pāvels Piskarevs – viņa erudīcija, transpersonālais dziļums, atbrīvotība un sekmīga pašrealizācija arī materiālajā realitātē ļoti iedvesmo.

Kad pirmo reizi pamēģināju praksē neirografiku, pārliecinājumos par efektivitāti un tādu dziļumu, kurā ar citām mākslas metodēm man nav izdevies tikt. Tāpēc zibenīgi apguvu Lietotāja kursu, pēc vēl pāris mēnešiem, intensīvi mācoties un strādājot, izpildīju neirografikas speciālista sertifikācijas prasības, uzreiz sāku praktizēt un paralēli apgūt neirografikas instruktoru kursa moduļus, šīs mācības vēl turpinās. Taču man ir pilnas iespējas gan strādāt ar klientiem ar neirografikas metodēm, gan apmācīt un to arī aktīvi daru jau kopš 2019.gada vasaras.

Neirografika ir lieliska arī tai ziņā, kā ļoti viegli un efektīvi to var praktizēt arī virtuālajā vidē.

 

Neirografikas metode

Neirografikā saskaņā ar bāzes algoritma septiņiem soļiem noteiktā secībā un, fokusējot uzmanību uz saviem iekšējiem procesiem zīmēšanas laikā, tiek veidots zīmējums, kas cilvēkam sniedz dziļas atbildes par darba tēmu - neirografikā vienmēr zīmējumiem ir konkrēta tēma, kurā tiek meklēts optimālais risinājums un savs īpašs veids, kā aktualizēt šo tēmu.

Neirografika nav tikai zīmēšana, tas ir dziļš iekšējs darbs, emociju apzināšanās un izlādēšana, dialogs ar sevi un Visumu un arī apzinātības treniņš. Zīmēšanas laikā uzmanības fokuss vienlaikus ir uz četrām tēmām: manas jūtas, domas un ķermeņa reakcijas, atklāsmes šai brīdī. Vēlams to visu paralēli zīmēšanai arī pierakstīt.

Viena no neirografikas priekšrocībām – to sev aktuālo tēmu risināšanai var praktizēt arī patstāvīgi, kad ir apgūts sertificēta Lietotāja līmeņa apmācības kurss. Kad apgūti pamati, var turpināt darboties arī patstāvīgi – ar īpašo neirografisko jeb Piskareva līniju, grafisko formu un krāsu palīdzību sarunāties ar savu zemapziņu un nonākt pie atklāsmēm. Jautājums, vai proti sevi sadzirdēt un saprast, ir pieredze pašterapijā. Iesākumā noteikti labāk, ja blakus ir pasniedzējs, koučs, kurš palīdz formulēt tēmu un jautājumus, rosina pievērst uzmanību tām vai citām līnijām, veicina refleksiju, risinājumu ieraudzīšanu. Radīšanas process neirografikā mēdz būt emocionāli vētrains un arī ķermenis reaģē, jo apzināti ejam uz diskomfortu, domāšanas maiņu un jaunu iespēju atklāšanu. Turklāt, psihes aizsardzības mehānismu dēļ mēs paši sev īsti netiekam klāt, pavadonis noder. Internetā ir pieejamas arī dažādas neirografikas instruktoru radītas meistarklases un tematiskie cikli – gan maksas, gan bezmaksas. Maksas nodarbību priekšrocība – profesionāļa sniegtais atbalsts un klientam piemērotāko tehniku piemeklēšana individuālā darbā – atbilstoši tēmai un cilvēka personībai, kā arī atgriezeniskās saites sniegšana.

 

Neirografika – tā ir metode, kas palīdz mainīt neironu saites un tām līdzi – mūsu pārliecības, atvērtību resursiem, jaunām iespējām, risinājumiem. Neirografikā katram darbam ir konkrēta tēma, mērķis, un uz to mēs noskaņojamies ar meditāciju vai divas minūtes rakstot asociatīvos vārdus. Vienmēr jāsāk ar to, kas aktuāls un svarīgs šajā mirklī. Koncentrējoties uz tēmu, piemēram, manas attiecības ar māti, aktivizējas noteikta neironu kontūra. Pat, domājot par tādu universālu tēmu kā nauda vienam pasaule atklājas kā bezgalīgu iespēju vieta, citam smadzeņu šūniņas vēsta - jau tā ir slikti, var vēl atņemt, tad lai labāk nav.

Nereti sākumā cilvēki gaida, ka instruktors izskaidros viņu zīmējumu, taču šīs metodes būtība ir iemācīt zīmētājam pašam sadzirdēt un atkodēt savas iekšējo pasaules valodu un simbolus – mēs tikai uzdodam uzvedinošus jautājumus, piedāvajam pievērst uzmanību kādām zīmējuma vietām un, protams, norādam, ja zīmējumā nav veikti kādi bāzes algoritma posmi – piemēram, līniju krustojuma vietu apaļošana vai figūru fiksācija.

 

 

Pie kā var praktizēt un apgūt neirografiku?

Neirografiku apgūst darot, mācoties no praktizējoša meistara. Kāpēc pamēģināt? Aprunājieties ar tiem, kuri aizrāvušies ar neirografiku: viņiem acis spīd. Viņi ir mākslinieki, savas dzīves radītāji. Un garantēti pastāstīs par virkni brīnumainu pārvērtību, kas notikušas, kad viņi sāka zīmēt.

 

Sertificēts neirografikas speciālists savas pamatprofesijas kompetences ietvaros drīkst izmantot neirografikas metodes individuāli un grupā. Savukārt neirografikas instruktors jau ir tiesīgs mācīt citus – pasniegt Lietotāja kursu un mācīt arī citus pamata algoritmus - pavisam tādu ir desmit.

Neirografikas instruktora apmācību kurss ir nopietns, tas ilgst 9 mēnešus intensīvu mācību ar daudziem testiem, starppārbaudījumiem, praksi un diplomdarbu, paralēli apgūstot arī estētisko koučingu.

Neirografikas speciālistu Latvijā ir daži desmiti, instruktoru gan vēl nav tik daudz. Es pati turpinu apgūt neirografikas instruktora zināšanas, taču man jau ir tiesības pasniegt visus algoritmus, esmu nokārtojusi tam vajadzīgās atļaujas.

 

Pie kā mācīties? Katrs instruktors nāk ar savu personību, komunikācijas stilu, izglītības bāzi, profesionālo pieredzi, informācijas lauku un pieslēdz citu dimensiju. Intuitīvi atrodiet savējo – ar jums saprotamu domāšanas veidu, pasaules uzskatiem. Pie manis daudzi klienti ir atnākuši tāpēc, ka ļoti patīk mani zīmējumi, mana balss, enerģija vai svarīgi, ka man ir psihologa un strukturālo sistēmisko sakārtojumu vadītāja zināšanas, pārstāvu transpersonālo psiholoģiju, vadu meditācijas, esmu apguvusi mākslas metodes, pazīstama ar Reiki, Cigun, Taro, šamanisma praksēm un jau 17 gadus praktizēju.

 

Es ieteiktu sākumā atrast internetā kādu neirografikas bezmaksas meistarklasi – pamēģināt tai zīmēt līdzi. Arī manā Facebook lapā Zelta kompass ar Ritu Zālīti ir atrodami divu manu meistarklašu video – par mīlestības plūsmu un savu enerģijas krājumu apzināšanos un koncentrēšanu. Neirografikā ir svarīgi izvēlēties tādu nodarbību vadītāju, ar ko esat uz viena viļņa – jo nodarbību laikā vadītājs arī daudz runā, zīmē attiecīgo algoritmu, uztur atmosfēru, ir Plūsmā. Neirografika var būt gan ļoti garīga un transpersonāla, gan praktiski piezemēta un lietišķa – atkarībā no tā, kopā ar kādu instrukturu jūs zīmējat. Tāpēc atrodiet savējo, jums piemērotāko.

 

Tālāk jau iesaku pie šī instruktora pilnvērtīgi apgūt Lietotāja kursu – tajā iemācīties ierobežojumu noņemšanas algoritmu trīs variantos, kā arī nodomu izvilināšanas algoritmu. Jaudīgs instrumentu komplekts, kas palīdz patstāvīgi risināt praktiski jebkuru tēmu.

 

Zīmēšanas process bieži vien ir emocionāls. Cilvēki raud, smejas, var sākt sāpēt galva, uznākt drebuļi vai kļūt karsti. Zīmējot neirografiku, mēs satiekamies ar nezināmo un izejam no komforta zonas, laužam savas domāšanas šablonus, kas neļauj notikt vēlamajām pārmaiņām. Brīžiem pat piezogas dusmas, gribas zīmēšanu mest pie malas, bet ir tāds kaifs, kad iemācāmies ar līnijām dejot, saprasties, piemēroties realitātei, kurā viss mainās un ne tikai zīmējumā, bet arī dzīves situācijās savādāk reaģēt uz nezināmo un pārmaiņām. Procesa beigās nonākam līdz laimei, atvieglojumam un milzīgam enerģijas pieplūdumam. Neirografikas zīmēšana vakaros var traucēt aizmigt, jo pēc kādas lietas atrisināšanas parādās jauna enerģija. Darba noslēgumā cilvēks vēlreiz pārdomā izvēlēto tēmu. Nereti, pazīmējot stundu vai divas, jau viss ir mainījies ar plus nozīmi. Ar problēmu tikts galā, un cilvēks uz lietām jau spēj skatīties citādi. Tomēr parasti vēlams ar vienu tēmu strādāt 4-5 zīmējumos, niansētāk pārformulējot tēmu un izmantojot dažādas neirografikas tehnikas.

 

Pievērsties neirografikai vērts ne tikai tad, kad nomāc problēmas, samezglojumi. Tēmu spektrs ir neierobežots. Tās var būt gan smalkas iekšējās pasaules peripetijas, gan kontakts ar Radītāju. Varam strādāt ne tikai ar jūtām, lai izprastu sevi, lai atbrīvotos no seniem aizvainojumiem, celtu pašapziņu un optimismu, bet arī ar mērķi rast kontaktus ar eņģeļu pasauli, mīlestības enerģiju.

Esmu vadījusi neirografikas ciklus par pārpilnības domāšanu, par radošā potenciāla atraisīšanu, atvēršanos brīnumiem, vēlmju sasniegšanu, savas sievišķības atraisīšanu, sirds atvēršanu un sapņu piepildīšanu.

 

Ikdienišķās jeb komunālās problēmas ir viegli atrisināmas, apzinoties dažādos mērogus. Kad sēdam kā bizbizmārītes pļavā, rasas piliens mums šķiet milzīgs, bet garām ejošs zilonis to pat nepamana. Tā arī neirografika palīdz nonākt novērotāja pozīcijā un ieraudzīt sakarības kā no putna lidojuma – augstāka un abstraktāka domāšanas līmeņa nekā tas, kurā problēma radusies. Un tieši šajā līmenī var atrast risinājumu.

 

Uzziņai

Neirografika ir radoša pasaules transformēšanas metode, strapdisciplīnu prakse, kas ļauj veikt nepieciešamās personības izmaiņas, droši noņemt gadiem krātos iekšējos ierobežojumus un veiksmīgi modelēt jaunu - vēlamo realitāti.

 

Neiro” nozīmē nervu šūnas un saites starp tām, bet “grafika” stāsta par zīmēšanas metodi, ar kuras palīdzību cenšamies pārveidot neironu saites. - domāšanu, pārliecības un reakcijas. Atšķirībā no cilvēku valodas alfabēta, kurā daudz burtu, grafiskajā valodā ir tikai četri elementi: līnija, aplis, trīsstūris un četrstūris. Ikviens grafiskais stāsts tiek veidots no šiem elementiem. Jebkurai problēmai ir grafisks risinājums - viens no neirografikas 10 pamatprincipiem.

Neirografikā mēs soli pa solim mainām savus stereotipus. Šis universālais instruments nav panaceja, bet noskaņo uz pozitīvu dzīves uztveri un der visiem bez vecuma ierobežojumiem. Neirografiku veiksmīgi izmanto, darbojoties ar bērniem – pielietojot tieši bērniem piemērotas tehnikas.

Neirografika veicina gan personības izaugsmi un pašrealizāciju, labklājību, attiecību harmonizēšanu, gan arī atveseļošanos no psihosomātiskā spektra slimībām.

 

 

Atziņas par transpersonālās psiholoģijas metožu izmantošanu skolotāju profesionālās kompetences pilnveidē

 

Ilga Kušnere

LTTPA biedre, personības un pedagogu profesionālās izaugsmes trenere, transpersonālais psihologs – konsultants.

 

Esmu beigusi Transpersonālās psiholoģijas institūtu, gūta pieredze starptautiskajās Transpersonālās psiholoģijas konferencēs, tāpēc savās izstrādātajās skolotāju profesionālās kompetences pilnveides autorprogrammās izmantoju dažādas transpersonālās psiholoģijas metodes: vizualizāciju, asociatīvo domāšanu, drāmu, apzinātības vingrinājumus. Nodarbībās esmu iekļāvusi vairākas metodes, kas sekmē pedagogu emocionālās atsaucības veidošanos.

Mūsdienās izglītībā tiek īstenota veseluma pieeja. Lai Latvijas pedagogi savā darbībā meistarīgi varētu īstenot veseluma pieeju, kas sevī ietver prāta, emociju, sirds, ķermeņa, elpas apzinātu klātesamību mācību procesā, tad pašiem ir veicams dziļš pašizglītošanās darbs.

Parasti augstāks rezultāts tiek sasniegts ar tām metodēm, kurās vienlaikus tiek piesaistīts gan prāts, gan sirds, ķermenis, emocijas un elpa. Par to liecina aptaujāto pedagogu atbildes uz nodarbību refleksijas jautājumu:

 

Kādas ir manas piedzīvotās izjūtas nodarbības laikā?

 

  • Viegluma sajūta un atbrīvotība;

  • prieks un enerģijas plūsma;

  • atvērtība sadarbībai un iekšējo barjeru pārvarēšana;

  • patīkamas atmiņas un pozitīvisms nodarbību laikā;

  • sevis apzināšanās;

  • miers, labestība, radošums, atbildība;

  • notiek garīga un emocionāla bagātināšanās.

 

Mani novērojumi par to, kas notiek ar grupas dalībniekiem:

 

  • mācību telpā starp dalībniekiem virmo pacilātas jūtas, labestība;

  • piedzīvo pašapziņas celšanos;

  • atgriežas ticība savai varēšanai;

  • stiprinās profesionālās pārliecības;

  • kļūst uzmanīgāki cits pret citu;

  • vairāk smaida, aktīvi darbojas;

  • mācās apzināties un izrādīt savas izjūtas;

  • apzinoties sevi Šeit un Tagad, grupu dalībnieki kļūst iekšēji harmoniskāki.

 

Darba procesā izmantoju savu radīto metodisko paņēmienu“ Ko es uzzinu par sevi?”, kas ir izveidots kā personības izaugsmes kārtis ( komplektu veido 70 kartītes), kurām par pamatu ir kultūras kods, kas ņemts no dzejnieces Aspazijas autobiogrāfiskā atmiņu krājuma “ Zila debess zelta mākoņos”( Aspazija,1968).

 

Izmantojot šo metodisko paņēmienu, pedagogiem mācīšanās procesā ir iespēja sevi iepazīt un pilnveidot caur personisko, kolektīvo un kultūras zemapziņu. Izstrādātais metodiskais paņēmiens personības izaugsmi veicina caur asociatīvo domāšanu.

 

Dalībnieki, pielietojot šīs personības izaugsmes kārtis dažādās mācību fāzēs un mācīšanās situācijās, sniedzot atgriezenisko saiti atzīst, ka metodiskais paņēmiens: pieļauj plašas izmantošanas iespējas, paplašina pedagoģisko domāšanu, ir iespēja sajust sevi un ieklausīties sevī, parāda vārda iedarbības spēku uz domām, emocijām un darbību, notiek mentālu un emocionālu ieradumu veidošanās, kā arī ir iespēja apzināties un izmantot savus iekšējos spēka resursus.

 

Atbildot uz jautājumu: Kādi ir ieguvumi personības izaugsmē, izmantojot izvēlēto paņēmienu? Pedagogi atzīst, ka piedzīvotais paņēmiens pilnveido:

  • prasmi aktivizēt domāšanu, balstoties uz kultūras un personisko zemapziņu;

  • caur vārdiem tiek saņemti gan tieši, gan netieši impulsi savas personības izaugsmei;

  • mērķtiecīgi tiek pastiprināta jūtu un emociju apzināšanās;

  • prasmi klausīties, ieklausīties un sadzirdēt otru cilvēku;

  • pašizziņas procesu caur kultūras kodu;

  • rada iespēju īsā laikā mērķtiecīgi sasniegt rezultātu;

  • rada pārnesi no mācību procesa uz dzīves realitāti;

  • iekšējo motivāciju arī skolotājam pašam mācīties, mainīties, būt autentiskam Šeit un Tagad.

 

Praktiskā darbība pedagogu grupās, veiktais un zinātniski pierādītais pētījums apstiprina domu, ka transpersonālās psiholoģijas metodes palīdz cilvēkam caur pašizziņu piedzīvot pašizaugsmi un rada iespēju apzināties savus spēka resursus.

 

 

Dzīvot jēgpilnu un apzinātu darba un privāto dzīvi: kā tas iespējams?

 

Uno Lācis LTTPA biedrs, transpersonālais konsultantsProcess Work Facilitator, geštaltpraktiķis, personības un biznesa attīstības treneris, meditāciju un apzinātības prakšu pasniedzējs.

FB: https://www.facebook.com/Psihoterapeits.Uno.Lacis

 

Pasaule ir mainījusies, un informācijas daudzums un tās plūsmu ātrums ir pieaudzis ģeometriskā progresijā. Informācijas tehnoloģiju ietekmē pasaule ir kļuvusi atvērtāka un daudzveidīgāka, arī izvēles iespējas – plašākas. Vai tā rezultātā dzīvot ir kļuvis vieglāk? Vai cilvēki jūtas laimīgāki? Un ko tajā visā var mainīt transpersonālā biznesa psiholoģija?

 

Strādāju, lai dzīvotu, vai dzīvoju, lai strādātu?

Informācijas plūsmu iespaidā cilvēki bieži apjūk, jo nespēj to visu "pārstrādāt". Apmulsumu rada arī tas, ka vienlaikus pastāv tik daudz dažādu ideoloģiju, pasaules uzskatu, vērtību, pārliecību, kas ir pretrunā cita ar citu. Vienīgā pastāvīgā lieta šobrīd ir nepārtrauktas izmaiņas, kas rada nemitīgu stresu un izaicinājumu meklēt veidu, kā izdzīvot un adekvāti pielāgoties jaunām situācijām, vienlaikus nezaudējot pašiem sevi un savu psihisko veselību.

Šodien, 21. gadsimtā, izaicinājumi liek meklēt jaunus veidus, kā veidot savu biznesu, darba dzīvi, kā harmoniskāk savienot darbu ar privāto dzīvi, turklāt tā, lai neviena no tām neciestu. Cilvēki arvien agrākā vecumā saskaras ar eksistenciāliem jautājumiem:

  • Kāda ir mana darba jēga manā personīgajā dzīvē un plašākā perspektīvā?

  • Cik daudz esmu gatavs strādāt, par kādu cenu un kādos apstākļos?

  • Uz kādām vērtībām es balstos, un kas mani iedvesmo?

  • Kur atrast kritērijus, lai novērtētu savu efektivitāti?

  • Kāda ir mana misija, un ko vēlos atstāt aiz sevis kā sava darba rezultātu?

  • Kāda ir mana motivācija, un ko vispār es gribu sasniegt un piedzīvot?

  • Ko šajos apstākļos spēj piedāvāt transpersonālā biznesa psiholoģija?

 

Pirmais un galvenais tās uzdevums ir palīdzēt ieviest augstāku apzinātības līmeni darba un privātajā dzīvē, lai labāk saprastu, ko un kādēļ mēs darām. Lai spētu objektīvi izvērtētu savas subjektīvās sajūtas, darba procesā un varētu savu darba laiku padarīt efektīvāku un vairāk prieka nesošu. Izjust, saprast un realizēt savas individuālās vērtības darba procesā. Jo, kad ir atbildēts galvenais jautājums – kāpēc kaut ko daru, tad atbildēt uz jautājumu – kā – kļūst pavisam viegli.

 

Personīgā efektivitāte

Personiskā efektivitāte ir atkarīga no indivīda subjektīvās drošības sajūtas, pašvērtējuma, pašpārliecinātības, garīgā brieduma un emocionālās inteliģences.

Drošības sajūtu iespējums iegūt tikai tad, kad cilvēks sāk balstīties pats uz sevi, kas, savukārt, kļūst iespējams vienīgi tad, kad nozīmīgās atbildes uz jautājumiem cilvēks sāk meklēt pats sevī, nevis ārpusē; kad vadās no savām sajūtām, seko saviem impulsiem, notic pats savam individuālajam un neatkārtojamajam dzīves gājumam un atrod pats savu jēgu savam darbam.

Pārliecinātība par sevi un savu ceļu rodas līdz ar sapratni, ka nav vairs iespējams atrast pareizo atbildi, nokopēt to no kāda parauga ārpus sevis, kas ir derējis kādam citam citā laikā un situācijā,

emocionālās stresorus un novērtēt kopējo psiholoģisko klimatu darba vidē un kontaktā ar apkārtējo vidi.

Konsultējot tiek strādāts ar apzinātības līmeņa paaugstināšanu un ikdienas darba rituālu, paradumu izveidi, kuri nodrošina produktīvāku darba procesu. Tiek piemeklētas vai izstrādātas un individuāli ieviestas nepieciešamās psihotehnoloģijas, regulāras ikdienas un iknedēļas prakses, kuras ļauj uzlabot psiholoģisko klimatu organizācijā, preventīvi novēršot spriedzes uzkrāšanos, izvērtēts un meklēts katra indivīda optimālais darba ritms atbilstoši psihofizoloģiskajām īpašībām un personības struktūrai.

 

Psihohigiēna darba vidē

Transpersonālās biznesa psiholoģijas konsultants palīdz identificēt tehniskos un emocionālās stresorus un novērtēt kopējo psiholoģisko klimatu darba vidē un kontaktā ar apkārtējo vidi.

Konsultējot tiek strādāts ar apzinātības līmeņa paaugstināšanu un ikdienas darba rituālu, paradumu izveidi, kuri nodrošina produktīvāku darba procesu. Tiek piemeklētas vai izstrādātas un individuāli ieviestas nepieciešamās psihotehnoloģijas, regulāras ikdienas un iknedēļas prakses, kuras ļauj uzlabot psiholoģisko klimatu organizācijā, preventīvi novēršot spriedzes uzkrāšanos, izvērtēts un meklēts katra indivīda optimālais darba ritms atbilstoši psihofizoloģiskajām īpašībām un personības struktūrai.

Vajadzības gadījumā noris darbs ar komunikatīvajām prasmēm un emocionālo inteliģences līmeņa celšanu, lai optimizētu darba procesu un uzlabotu prasmes risināt konfliktsituācijas ar "grūtiem" kolēģiem vai klientiem. Preventīvi tiek strādāts arī ar profesionālajiem riskiem, lai novērstu profesionālo izdegšanu darba specifikas dēļ.

 

Līderība un tās komponenti

Efektīvam līderim jābūt apbruņotam ar pietiekamu psiholoģisko zināšanu bāzi un prasmēm, lai spētu sekmīgi veikt savas funkcijas un iedvesmot komandu kopējo mērķu sasniegšanai.

Vairāk par specifiskām profesionālajām zināšanām ir svarīgāks paša līdera garīgais briedums, emocionālā un garīgā inteliģence.

Emocionālā inteliģence ļauj līderim apzināties, pieņemt un vadīt savas emocijas, kas, savukārt, ļauj viņam sajust un vadīt arī komandas dalībnieku emocijas, izprast viņu rīcības motīvus un visas darba grupas locekļu attiecību dinamiku.

Garīgā inteliģence palīdz līderim saskatīt notikumus vairāk nekā no vienas perspektīvas, komunikācijas procesā translēt savas un organizācijas vērtības un pārliecības, apvienot komandu ap kopējām vērtībām un realizēt tās misiju.

Tieši līdera apzinātības kvalitāte, sevis izpratne un ikdienas uzvedībā realizētās korporatīvās vērtības ir galvenais resurss, kas ļauj tam būt par piemēru visiem pārējiem komandas dalībniekiem.

 

Kā var palīdzēt personības attīstības konsultants?

Konsultants nedod gatavus padomus, risinājumus, bet palīdz klientam iemācīties pašam atrast optimālo risinājumus, atrast savas unikālās atbildes katrai situācijai.

Jo neviens cits nevar būt labāks eksperts savai dzīvei vai biznesa situācijai, kā katrs pats sev.

Konsultants palīdz klientam apzināties esošo situāciju fenomenoloģiski, kāda tā ir esošajā mirklī, palīdzot identificēt esošās problēmas un potenciālos resursus,

strādā kā "spogulis", klientam pašam ļaujot ieraudzīt sevi un situāciju no malas.

palīdz identificēt personības vai organizācijas balansu vai disbalansu, apzināties objektīvi esošo situāciju, kāda tā ir šajā mirklī, kopīgi analizējot visas tās dimensijas – fiziski/materiālo, emocionālo, racionālo/zināšanu dimensiju, sociālo kontaktu ar vidi kvalitāti un garīgo – vērtību, pārliecību aspektus un visu šo aspektu savstarpējo mijiedarbību.

Kopīgi veiktā analīze – klienta un konsultanta kopdarba rezultāts ļauj identificēt, kā funkcionē indivīds vai organizācija kopumā, un kurā aspektā ir nepieciešami uzlabojumi vai optimizācija. Apzinoties esošo situāciju, tiek izstrādāts plāns un uzdevumi katrā indivīda vai organizācijas funkcionēšanas dimensijā nepieciešamām izmaiņām, vai visu dimensiju savstarpējas harmonijas sasniegšanai.

Tiek strādāts kopā ar klientu, izpētot esošo situāciju integrāli, daudzpusīgi skatoties uz situāciju no dažādiem skatpunktiem, kas ļauj rast efektīvāku risinājumu nosprausto mērķu sasniegšanai.

Individuāli tiek strādāts ar iekšējām barjerām, ierobežojumiem, kas neļauj realizēt profesionālās zināšanas un prasmes, izmantojot transpersonālās psihoterapijas metodes. Konsultants palīdz pārvarēt klienta emocionālās un garīgās krīzes, ar kurām neizbēgami saskaras ikkatrs savā individuācijas un pašrealizācijas gaitā.

Jo straujāk notiek personības vai organizācijas attīstība, jo biežāk ir jāsaskaras ar krīzēm, kuras notiek pirms katra kvalitatīva "lēciena" attīstības procesā. Emocionālās un garīgi eksistenciālās krīzes situācijas ir katram psihiski veselam cilvēkam, ar kurām tas saskaras savas dzīves un savas attīstības procesā. Transpersonālais biznesa konsultants palīdz tās pārvarēt pēc iespējas ātrāk un ekoloģiskāk, palīdzot tajās neiegrimt ilgstoši, un negūt jaunas psihotraumas savā ceļā caur krīzes periodiem.

 

Kas ir transpersonālā biznesa psiholoģija?

Tā ir radusies, praktiski izmantojot transpersonālo psiholoģijas un transpersonālās psihoterapijas metodes biznesa un sabiedrisko organizāciju konsultēšanā. Transpersonālā psihoterapija ir viena no jaunākajām psiholoģisko prakšu jomām. Transpersonālā pieeja fokusē uzmanību uz psihes dziļākajiem aspektiem un atver ceļu uz cilvēka patieso "Es", vienotību ar pasauli un pašam ar sevi, harmoniskāku dzīvi un veiksmīgu pašrealizāciju.

Gadu desmitiem ilgā pieredze transpersonālajiem psihologiem un psihoterapeitiem dod pamatu apgalvot, ka viss, kas ir nepieciešams laimīgai dzīvei, jau atrodas paša cilvēka dziļākajā "dvēseles dārgumu krātuvē".

Šādu katra cilvēka dvēseles dārgumu, slēpto vai neizpausto resursu atklāšana ir transpersonālās psihoterapijas galvenais uzdevums.

Transpersonālā pieeja nav zināšanu kopums, prasmes vai iemaņas, likumi vai gatavi rīcības algoritmi, know-how apvienojums, bet gan efektīvāks domāšanas veids, kā pieveikt izaicinājumus personīgājā un profesionālajā dzīvē. Tas ir filosofisko, garīgo un psiholoģisko zināšanu integrāla kopums, kas praktiski pielietojams ikdienas biznesa un personīgo dzīves uzdevumu veikšanai. Šīs pieejas zināšanas ļauj attīstīt elastīgāku un radošāku profesionālās domāšanas stilu, kas ļauj radīt harmoniskāku biznesa vidi un autentiskāku indivīda dzīvesveidu.

Transpersonālā psiholoģija sniedz plašu, praktisku instrumentu klāstu, kas palīdz radīt harmoniju profesionālajā un privātajā dzīvē.

 

Raksts publicēts portālā Delfi.lv 2018.gadā

 

Top jauna autormetode - Transpersonālā vides māksla un performance

Ingrida Indāne, LTTPA biedre, MA, psiholoģe, māksliniece, pedagoģe, supervizore, transpersonālā psihoterapeite Sertifikāts transpersonālajā psihoterapijā (EUROTAS) kopš 2008. gada. Eiropas Transpersonālās asociācijas (EUROTAS) valdes locekle un izpilddirektore, sertifikācijas transpersonālajā psihoterapijā komisijas koordinatore.Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestādes “Transpersonālās izglītības institūts” direktore.

Mūsdienās, kad cilvēki aizvien vairāk cieš no stresa un izdegšanas sindroma, ļoti būtiskas ir nodarbības dabā, vai vismaz ārpus telpām. Arī no transpersonālās psiholoģijas speciālistiem visā pasaulē aizvien dzirdam runas par eko-psiholoģiju, kas tuvinātu cilvēku savai pirmatnējai būtībai, kas sakņojas Zemes Mātē, dabas stihijās un vienotības sajūtā ar visumu.

Jau kopš agras bērnības esmu bijusi saistīta ar mākslu, un pēdējos 25 gadus arī ar transpersonālo psiholoģiju mākslas terapiju. Latvijas dabu tā pa īstam mīlēt es sāku tikai pēc saviem pasaules ceļojumiem, kad radās iespēja salīdzināt un tādējādi ieraudzīt unikālo mūsu zemes laukos, mežos, ūdeņos. Mēģināju paskatīties uz mūsu priežu mežiem un sulīgi zaļajiem laukiem ar tuksnesī dzīvojoša Austrālijas aborigēna acīm, uz mūsu jūru un pludmali ar zeltainajām smiltīm – ar virs mākoņiem mītoša kalnieša acīm un sapratu, ka svešzemniekiem mūsu krāsas un dabas Latvijas skaistums var būt tik pat eksotisks, kā mums viņu kalni, prērijas un tuksneši. Radās vēlēšanās atbrīvoties no pieraduma un ieraudzīt savas zemes dabas elementus ar jaunām acīm – acīm, kas spēj brīnīties, priecāties un ieraudzīt vērtību vai katrā zāles stiebriņā.

Tieši šī sajūta laikam arī bija pirmsākums jaunas transpersonālās psihoterapijas metodes izveidei. Palīdzēja mana senā aizraušanās ar šamaniskajām tehnikām kā arī pastaigas un meditācijas dabā, kas ir mans galvenais spēku atjaunošanas veids. Un vēl, protams, manas zināšanas par tēlotājmākslu, interese par teātri un laikmetīgo performances mākslu, izmainītiem apziņas stāvokļiem, kā arī vēlme radīt ko jaunu, aizraujošu un lietderīgu.

Jau pirms diviem gadiem praksē sāku pielietot savu autormetodi „Transpersonālā vides māksla un performance”. Darāmā vēl daudz – jāizpēta, kādas tehnikas vislabāk iekļaut - kas veicinās stresa un izdegšanas simptomu mazināšanu, kas veicinās pašatklāsmi un transformāciju, kāds būtu optimālais šāda semināra ilgums un kāda veida vide ir atbilstoša. Plānoju veikt šādu pētījumu savas doktora disertācijas ietvaros. Pašlaik studēju doktorantūrā Ubiquity Universitātē programmā (ASV, Itālija) „Integrālā transpersonālā psiholoģija” un esmu pārliecināta, ka mans pētījums sniegs ieguldījumu transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas attīstībā un mana autormetode „Transpersonālās vides māksla un performance” pārliecinoši bagātinās transpersonālo metožu klāstu.

Ilustrācijas no LTPPA Vasaras Skolas GARĀ PUPA darba grupas „Transpersonālā vides māksla un performance”.

 

Ingrida Indāne, LTTPA biedre, MA, psiholoģe, māksliniece, pedagoģe, supervizore, transpersonālā psihoterapeite Sertifikāts transpersonālajā psihoterapijā (EUROTAS) kopš 2008. gada. Eiropas Transpersonālās
asociācijas (EUROTAS) valdes locekle un izpilddirektore, sertifikācijas transpersonālajā psihoterapijā komisijas koordinatore. Profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestādes “Transpersonālās izglītības institūts” direktore.

Mūsdienās, kad cilvēki aizvien vairāk cieš no stresa un izdegšanas sindroma, ļoti būtiskas ir nodarbības dabā, vai vismaz ārpus telpām. Arī no transpersonālās psiholoģijas speciālistiem visā pasaulē aizvien dzirdam runas par eko-psiholoģiju, kas tuvinātu cilvēku savai pirmatnējai būtībai, kas sakņojas Zemes Mātē, dabas stihijās un vienotības sajūtā ar visumu.

Jau kopš agras bērnības esmu bijusi saistīta ar mākslu, un pēdējos 25 gadus arī ar transpersonālo psiholoģiju mākslas terapiju. Latvijas dabu tā pa īstam mīlēt es sāku tikai pēc saviem pasaules ceļojumiem, kad radās iespēja salīdzināt un tādējādi ieraudzīt unikālo mūsu zemes laukos, mežos, ūdeņos. Mēģināju paskatīties uz mūsu priežu mežiem un sulīgi zaļajiem laukiem ar tuksnesī dzīvojoša Austrālijas aborigēna acīm, uz mūsu jūru un pludmali ar zeltainajām smiltīm – ar virs mākoņiem mītoša kalnieša acīm un sapratu, ka svešzemniekiem mūsu krāsas un dabas Latvijas skaistums var būt tik pat eksotisks, kā mums viņu kalni, prērijas un tuksneši. Radās vēlēšanās atbrīvoties no pieraduma un ieraudzīt savas zemes dabas elementus ar jaunām acīm – acīm, kas spēj brīnīties, priecāties un ieraudzīt vērtību vai katrā zāles stiebriņā.

Tieši šī sajūta laikam arī bija pirmsākums jaunas transpersonālās psihoterapijas metodes izveidei. Palīdzēja mana senā aizraušanās ar šamaniskajām tehnikām kā arī pastaigas un meditācijas dabā, kas ir mans galvenais spēku atjaunošanas veids. Un vēl, protams, manas zināšanas par tēlotājmākslu, interese par teātri un laikmetīgo performances mākslu, izmainītiem apziņas stāvokļiem, kā arī vēlme radīt ko jaunu,
aizraujošu un lietderīgu.

Jau pirms diviem gadiem praksē sāku pielietot savu autormetodi „Transpersonālā vides māksla un performance”. Darāmā vēl daudz – jāizpēta, kādas tehnikas vislabāk iekļaut - kas veicinās stresa un izdegšanas simptomu mazināšanu, kas veicinās pašatklāsmi un transformāciju, kāds būtu optimālais šāda semināra ilgums un kāda veida vide ir atbilstoša. Plānoju veikt šādu pētījumu savas doktora disertācijas ietvaros.

Pašlaik studēju doktorantūrā Ubiquity Universitātē programmā (ASV, Itālija) „Integrālā transpersonālā psiholoģija” un esmu pārliecināta, ka mans pētījums sniegs ieguldījumu transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas attīstībā un mana autormetode „Transpersonālās vides māksla un performance” pārliecinoši bagātinās transpersonālo metožu klāstu.