Mīlestība ir viss, kas tev ir vajadzīgs...

 

Uno Lācis LTTPA biedrs, transpersonālais konsultants,Process Work Facilitator, geštaltpraktiķis,attiecību konsultants, meditāciju un apzinātības prakšu pasniedzējs.

FB: https://www.facebook.com/Psihoterapeits.Uno.Lacis

 

Mīlestība ir viss, kas tev ir vajadzīgs... tā dziedāja "The Beatles". Tomēr – ar šo visumā patieso

atziņu vien nepietiek, šis koncepts prasās pēc realizēšanas. Un tas jau ir sarežģītāk. Kāpēc var būt tik grūti mīlēt?

 

Jautājums, kas ir mīlestība, vienmēr bijis rakstnieku, mistiķu un zinātnieku pētījumu objekts. Nesaprātīgas mīlestības spilgtākais apraksts – Romeo un Džuljetas stāsts par to kādai ir jābūt ‘’īstai

mīlestībai’’. Katrs vēlas mīlestību saņemt un dalīties ar to, bet kāpēc dažkārt šķiet, ka mīlestības nepietiek?

Bieži tas notiek tādēļ ka indivīdā vai viņa sistēmā ir sakrājies daudz ‘’negatīvo’’ emociju – dusmu, baiļu, sāpju –, kas pārklāj mīlestību, padarot to indivīdam neredzamu, bet mīlestība ir visa

pamatā un vienmēr klātesoša.

Mīlestību ieraudzīt un izpaust bieži traucē tas, ka esam iemācīti redzēt ‘’par maz’’ tās izpausmes veidus, neatpazīstam to, kaut mums to sniedz, bet nespējam tos saņemt, izbaudīt tikai tāpēc, ka tos neatpazīstam vai neesam atvērti tās saņemšanai. Bieži vien mīlestības izpausmes veids ir tik neadekvāts un nesaprotams, ka cilvēks, uz kuru šī mīlestība vērsta, to uztver kā apdraudējumu.

Tomēr ikkatrs katru brīdi izdara labāko izvēli, uz ko tobrīd ir spējīgs, un viņa rīcības pamatā ir ...mīlestība.

Savā ilgajā personīgajā garīgajā praksē un psihoterapijas seansos klienta lomā, kā arī klientu konsultācijās un terapijā esmu novērojis, ka šķietamo ‘’ļaundaru’’, kritizētāju utt.. rīcības pamatā

ir bijusi mīlestība, rūpes. Tikai nespēja identificēt viņu rīcības motīvus vai šīs mīlestības izpausmes formas neadekvātums liek to uztvert kā agresiju pret sevi.

 

Pārpratums vai kļūda?

Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki, lietojot vārdu "mīlestība", nesaprot šā vārda patieso nozīmi un lieto to kaut kā pavisam cita apzīmēšanai.

Bieži kļūdaini uzskata, ka mīlēt nozīmē piesavināt mīlestības objektu sev. Mīlot puķes, noplūc tās, nevis priecājas par tām. Attiecības uzskata par ‘’putnu būri’’, kur noturēt otru tikai sev, nevis

par ‘’putnu barotavu’’ kurā nesavtīgi dalīties mīlestībā ar otru. Mīlestību bieži jauc ar baudu, sajūtām, ko otrs sniedz, uztver savu vēlmi izbaudīt šis sajūtas kā mīlestību. Mīlestība nav

pieķeršanās vai kaisle. Mīlestībā nevar būt graujošas darbības pret sevi un citiem! Baudas gūšanu, kas rada ciešanas sev vai citiem, sauc par sadomazohismu. Ciešanu radīšanu var uzskatīt par slimību. Mīlestības būtība ir dalīšanās, došana, dāvināšana, kad cilvēks, savas vēlmes vadīts, nesavtīgi, dalās ar savu enerģiju, laiku, it visu bez vēlmes pēc atlīdzības. Tā ir iekšēja vēlme darīt visu, lai otram būtu labi un tas justos laimīgs.

Nepareiza mīlestības izpratne noved pie tās deficīta mūsu dzīvē un slimībām, jo mēs saņemam tikai to, ko paši dodam citiem. Lai būtu veseli un dzīvotu labklājībā, ir jāmāk vienlīdzīgi mīlēt

sevi un visu apkārtējo, dzīvi, par ko runā visas reliģijas, kuru galvenais vēstījums ir mīlestība.

Nemākam mīlēt bieži tādēļ, ka mums to nav iemācījuši mūsu vecāki, savukārt viņiem – viņu vecāki utt.. Kā atjaunot pārtraukto mīlestības plūsmu un kā iemācīties mīlēt sevi un citus – tie ir

biežākie jautājumi, ar ko klienti patiesībā atnāk pie psihoterapeitiem, kaut pašiem šķiet aktuālāks kaut kas cits. Mīlestība ir spēja, kas jāiemācās un kurai jāmāk atvērties, ja tā nav apgūta vai ja psihotraumu rezultātā traucēta tās plūsma.

Zem vārda "mīlestība" slēpjas darbība, mīlēt nozīmē rīkoties, prast to adekvāti izpaust, savu mīlestības tēlu iemiesot dzīvē.

Mīlestības enerģija ir radoša, jo tā ir pati spēcīgākā enerģija Visumā, kas dod dzīvi visam dzīvajam.

 

Vai tu to pazīsti, kad satiec?

Mīlestība pret mīļoto ietver visus aspektus kopā: emocionālo, garīgo, fizisko un mentālo pievilcību, prieku, ko izjūtam katrreiz, kad ieraugām mīļoto un esam ar viņu kopā. Tā ir dziļa saikne, intimitāte bez nosacījumiem. Mīlestība pret citiem cilvēkiem pastāv, bet tā ir cita veida mīlestība, kurā nav tik dziļas saiknes un intimitātes. Bet abos gadījumos tā ir gatavība darīt visu nepieciešamo to labā! Man tuvs ir kāda publicista izteikums: "Mīlestība ir pastāvīga vēlme pieskarties mīļotajam ar skatienu, vārdiem, ķermeniski." Mīlestība ietver daudz pacietības un līdzcietības pret mīlestības objektiem. Protams, katras mīlestība sākumā ir seksuālā pievilcība, kas ātri rada vēlmi pēc iespējas biežāk būt kopā, un ir grūti sevi iedomāties ar kādu citu.

 

Mīlestību var sastapt tad, kad pārstājam meklēt to ārpusē un kad novācam sevī visus šķēršļus, kas traucē tai brīvi plūst sevī un no sevis uz ārpusi, kad jūtamies droši tai atvērties, sajust to, piedzīvot tās visas izpausmes formas un emociju gammu, ko tā nes sevī. Mīlestību piedzīvot traucē bailes, dusmas, agresija, savtīgums, tādēļ par mīlestību var nosaukt tikai to, kas palīdz

dzīvei, izaugsmei. Izmainītos apziņas stāvokļos var piedzīvot citu mīlestības formu – Agape, kas aptver visu esošo, neizslēdzot no tās neko. Tā izpaužas kā prieks un apbrīna par visu radīto tā daudzveidībā. Prieks, ka sevi sajūti kā koprādītāju it visam šajā pasaulē. Tad sajūtam mīlestību kā ‘’sauli’’ sevī, kas spīd vienlīdzīgi uz visu apkārtni,

neizslēdzot no savas mīlestības plūsmas neko.

 

Bez šīs enerģijas nav iespējams izdzīvot

Mīlestības formula ir – vienlīdzīgi mīlēt sevi un citus, neaizmirstot tomēr sevi nostādīt pirmajā vietā. Mīlestības enerģija ir dzīves enerģija, bez tās nevar izdzīvot, bez tās pārstājam vairoties, ja tās trūkst, sākam mirt, rodas problēmas ar veselību vai attiecībās, bailes tikt sāpinātam vai ievainotam. Tomēr, tieši atveroties mīlestībai, cilvēks pats sāk izstarot mīlestību un viss sliktais iet tam garām, uzlabojas, mainās ‘’liktenis’’.

Bez pilnīgas beznosacījuma mīlestības pašam pret sevi nav iespējams mīlēt citus, jo spējam mīlēt citus tikai tikpat daudz cik sevi paši. Vispirms jāiemācās mīlēt sevi pašu pēc formulas:

‘’Es radu sevi citiem.’’ Veselīgs egoisms nozīmē spēt vispirms parūpēties par sevi, piepildīt sevi vispirms, lai varētu kļūt altruistisks un veltīt sevi citiem.

Sevis piepildīšana vispirms nav egoisms, jo tikai tad mīlestība pret sevi un citiem ir līdzsvarā. Tad enerģija, ko veltām sevis pilnveidošanai, ir kā mīlestības izpausme pret citiem, jo tikai tad spējam ar sevī uzkrāto dalīties ar citiem. To nevajag jaukt ar egocentrismu, kad cilvēks ir tikai ņēmējs, bet atdod citiem vien negatīvo, lieko – vārdus, domas, tēlus.

Ja cilvēks dzīvo tikai sev, tad sāk atgādināt vēža šūnu organismā, kas atdala, izolē sevi no citiem, kļūstot par vēža šūnu sabiedrībā. Tad arī pats saslimst ar onkoloģiskām slimībām, kas ir otrais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Katrs ir kā šūna vienotā organismā, kurā visi ir savstarpējie saistīti un ietekmē viens otru, apmainās enerģijām, dalās mīlestībā un tikai tā spēj izdzīvot. Nav iespējams izolēties bez negatīvām sekām, jo mīlestība pret citiem ir obligāta, lai izdzīvotu.

 

Izaicinājums – iemīlēt pašam sevi

It visas problēmas – veselības, attiecību, materiālās – rodas tikai viena iemesla dēļ: ja nepietiekami mīli sevi. Visi pārējie iemesli ir tikai šā galvenā iemesla atvasinājumi.

Lai mīlētu sevi, ir jāpieņem sevi pilnībā, savs ķermenis, ko dvēsele pati izvēlējās, izvēloties savus abus vecākus. Cilvēkam jāpieņem šis savas dvēseles izvēlētais ķermenis kā vislabākais viņam. Jāpieņem, ka katrs ir ne labāks un ne sliktāks par citiem, jāpieņem, ka viņam ir priekš viņa vislabākie vecāki un bērni, jāpārstāj salīdzināt sevi ar citiem. Tad pazūd skaudība vai sevis noniecināšana. Pieņemt ar pateicību, ka viss visapkārt ir vislabākais viņam šajā brīdī.

Mīlēt sevi nozīmē uzņemties atbildību, ka tu pats apmierināsi visas savas vajadzības, lai kādas tās būtu. Un tas arī ir pamatuzdevums, jo tikai tad, kad visas tavas vajadzības ir apmierinātas, tu

vari būt harmonijā ar citiem, dot kaut ko viņiem. Ja ne – tu esi pastāvīgā "badā", un tas, kas no tevis nāk uz āru, vairs nav tīrs un harmonisks.

Lai atrastos harmonijā, ir svarīga arī kārtība, kādā dalāmies mīlestībā. Vispirms pret sevi un tikai tad sekojošā kārtībā pret saviem tuvajiem: mīļoto, bērniem, vecākiem, radiniekiem, tik tad pret kaimiņiem, tautu, valsti, zemi, Visumu. Izjaucot šo, kārtību rodas disharmonija. Mīlestība pret citiem vispirms ir cieņa, atbalsts un rūpes par tiem, spēja saprast, kas tieši katram ir vajadzīgs, lai viņš justos laimīgs vai lai mazinātos viņa ciešanas.

 

Ko tas nozīmē praksē?

  • Ikdienā rūpējies par savu ķermeni, dari visu, lai tas būtu pie labas veselības. Attiecies pret to ar cieņu – ieklausies tajā, nepārslogo, ļauj tam būt savā ritmā. Baro sevi tieši ar to, kas tev ir vajadzīgs, saskaņojot ar savu iekšējo sajūtu, nevis piesārņo ar visu pēc kārtas.

  • Atsakies no baudas, kas dod acumirklīgu apmierinājumu, bet grauj ķermeni (tabaka, narkotikas, kaitīgs ēdiens utt.).

  • Iemācies atpazīt sava ķermeņa signālus – tā ir tavas dvēseles mīlestības izpausme, veids, kā tā tevi brīdina. Pati lielākā mīlestība pret sevi ir apzināties, ko tu vēlies, un to arī darīt, bet tas neizdodas, ja tu nepazīsti savu "nē".

  • Uzdodot sev jautājumu, vai kaut ko darīt, ņem vērā visas atbildes – gan tās, ko dod gan prāts, gan arī sirds un sajūtas. Piemēram, kāds lūdz palīdzību, un prāts saka, ka to pienāktos izdarīt, bet sirds jūt, ka lūdzēja patiesie mērķi nav labi, un sajūtu līmenī ir dabiska pretestība. Nepaliec prāta līmenī, bet uztver, ko jūt viss ķermenis! Paļaujies uz sirds un ķermeņa gudrību – tie ir kontaktā ar Visuma informācijas lauku, un tiem ir precīzākas atbildes nekā prāta shēmām.

  • Saproti, vai, sakot savu "jā" priekš citiem, tu nepasaki "nē" pats sev. Vai nenostādi citu lietas svarīgākas par savējām. Nedari to, kas ir pretrunā ar tevi pašu un tavām vērtībām! Nepasakot "nē" tu nodari pāri ne tikai sev, bet arī citiem, jo nespēsi apsolīto izdarīt no sirds un ar mīlestību.

  • Lūk, vingrinājums ikdienas praksei – katrā brīdī, kad sastopies ar sajūtu, ka neesi mīlestības vērts (piemēram, kad neatļauj sev rīkoties vislabākajā variantā priekš paša), uzdot sev jautājumu – vai tiešām pastāv kāds reāls šķērslis, lai es atļautu un spētu sevi mīlēt pilnībā jau šeit un tagad? Izmanto to, kad dzirdi sevi sakām "es varēšu sevi mīlēt tikai tad, kad [notiks kaut kas]". Atceries – lai tu sevi mīlētu, nekam īpašam nav jāizpildās, jo tev ir tiesības mīlēt sevi visā pilnībā, lai kāds tu būtu.

 

Raksts publicēts Dzīvessziņas gadagrāmatā 2019.

 

JAUNUMI

TRANSPERSONĀLĀS
IZGLĪTĪBAS INSTITŪTS

lasīt tālāk..


 

Jaunākie raksti

Uno Lācis: Mīlestība ir ...

Mīlestība ir viss, kas tev ir vajadzīgs...   ...

publikācijas

+ View

Rita Zālīte: ...

Neirografika kā efektīva metode savas realitātes ...

publikācijas

+ View

Ilga Kušnere: Atziņas ...

Atziņas par transpersonālās psiholoģijas metožu ...

publikācijas

+ View

Uno Lācis: Dzīvot ...

Dzīvot jēgpilnu un apzinātu darba un privāto ...

publikācijas

+ View

Ingrida Indāne: Top ...

Top jauna autormetode - Transpersonālā vides ...

publikācijas

+ View

Top jauna autormetode - ...

Ingrida Indāne, LTTPA biedre, MA, psiholoģe, ...

publikācijas

+ View

We have 33 guests and no members online

Scroll to top